Pirmais rīts pamodos no skaņām – kas tās par skaņām? Putnu balsis, koris. Atmiņas no reizēm, kad piecelies un esi kādā mītnē, kas atrodas mežmalā. Tiešām iznāk, ka es esmu pilsētā, bet tajā pašā laikā guļu es kā laukos – nekādas mašīnas vai kas tamlīdzīgs – te ir mierīgi un izejot pagalmā redzu kokus.
Bet nu vispār šodienas raksts ir par ko citu.Visi iepriekšējie raksti bija ļoti daudz sarakstīti laikā kad tas patiešām notika, man bija tādi kā uzmetumi, bet pēc tam beidzās iedvesma ražot uzmetumus un tā nu tagad viss nākamais top jau no atmiņām atskatoties atpakaļ no šodienas... tā arī to uztvertie
Iemītnieki.
Šajā mājā man ir 3 mājasbiedri - Vikija, Šeins un Tifānija. Vikija un Šeins ir pārītis – viņi okupē vienu no guļamistabām un viņiem ir sava vanasistaba. Attiecīgi mums ar Tifāniju jādalās ar otru vanasistabu. Mazliet par katru no iemītniekiem.
Tifānija – viņa ir Vikijas māsa. Man ar viņu sanāk ļoti maz kontakta, jo viņa visu laiku ir noslēgusies savā istabā un vainu skatās seriālus, filmas vai arī spēlē online spēles. Viņa nekad negatavo – pārtiek no gatavās pārtikas. Tobiš viņas gatavošana ir tāda – izvelk no saldētavas cīsiņus ieliek mikrenē nu vai ko citu sasaldētu ieliek cepeškrāsnī – tas arī viss. Kad reiz sanāca ieskatīties viņas istabā, man gandrīz acis izkrita ārā – es gribēju uztaisīt bildi, lai jūs noticētu, bet tas likās neētiski tāpēc mēģinu to aprakstīt – istabā ir viena liela gulta pie gultas cik vien tuvu var piebīdīts lielais televizors un dators pieslēgts pie tā televizora. Tālāk kaut kur pa zemi mētājas pāris pudeles, bundžiņas, visur mētājās drēbes tā, ka viss pilnībā pārbāzts ar drēbēm, nemazgātas drēbes izmētātas visur, reāli lai tiktu līdz tai gultai ir jālec pāri drēbju kaudzēm. Ko te piebilst?
Tifānija un Šeins ir gandrīz tikpat nekārtīgi, ar atšķirību, ka viņi šo nekārtību rada visā mājā - visās istabās. Reiz bija tāda epizode, kad viņi abi kādas stundas 4ras vāca un tīrīja visu māju. Es biju šokā – pēc tā pasākuma māja izskatījās tīri dzīvojama, pat ļoti labi izskatījās. Un izrādās iemesls tam bij tāds, ka ciemos atbrauca vecāki un palika šeit uz 2 dienām. Pēc vecāku aizbraukšanas viņiem vajadzēja precīzi vienu nedēļu, lai viss atkal nostātos savās vietās – nekārtībā. Vikija un Šeins katru dienu skatās apmēram 2 līdz 3 filmas un seriālus. KATRU dienu bez izņēmuma. Principiāli lielākā atšķirība no Tifānijas ir tā, ka viņi abi itin bieži kaut ko gatavo virtuvē – dažreiz pat kaut ko tīri sakarīgu, viņi arī bieži man palīdz ar padomiem kā ko labāk gatavot. Šeinam laikam šajā mājā atšķirībā no pārējiem ir dažas citas nodarbes – Šeins reizi nedēļā (ja nenoslinko) iet ekspedīcijā uz mežu – tas saucas bushwalk ... nu viņš sver vismaz 3 reizes vairāk nekā būtu pieklājīgi, tāpēc tas viņam nāk par labu, starp citu es neminēju? Šajā mājā visi sver vismaz 3 reizes vairāk nekā pienāktos. Tā kur es paliku? Nu jā bushwalk – vispār garš stāsts – sanāca man pašam arī izmēģināt, bet to es citreizīt izstāstīšu. Vēl Šeins kopj savu dārziņu – turpat aiz mājas iekopis tādus šādus dārzeņus un pa vakariem tos aplaista. Pagaidām gan nekas tur neaug jo to viņš ir tikai nupat pasācis darīt. Šeinam ir interesanta profesija – viņš nodarbojas ar skolotājiem. Nodarbojas šajā kontekstā nozīmē – runā un mierina viņus, kā arī otras iesaistītās puses. Runa ir par konfliktiem. Viņš - tāds kā vidutājs. Strādā viņš arodbiedrībā, precīzāk, skolotāju arodbiedrībā tā kā viņam katru dienu nākas saskarties ar trakiem skolotājiem – protams lielākā daļa skolotāju ir ok, bet viņš redz tikai sliktos (problemātiskos), jo tā ir tā viņa specializācija. Citreiz viņš man stāsta, ka viņam jāiet pestīt ārā skolotājs, kas iesitis kādam bērnam, citreiz atkal kāds pieķerts dzērumā jau pēc 3ešā brīdinājuma u.t.t. – dažreiz viņš aiziet mājās ātrāk un pabeidz savu darba dienu jau mājās - pa telefonu – ir reāli interesanti paklausīties kā viņš politiski korekti sarunājas ar skolotājiem, kas otrā pusē klausulei viņam brauc virsū vai bļauj vai tamlīdzīgi. Vikija strādā New Zealand Air par telefonu centrāles menedžeri (naktīs) un Tifānija Vodofonā strādā – bet kā jau teicu man ar viņu sarunas ir tikai čau/čau, labrīt/labrīt.
Sociālā dzīve
Abi gan Vikija, gan Šeins ir ļoti atvērti un pretimnākoši un ar viņiem es jebkurā laikā varu parunāties, precīzāk parasti mēs iebrienam jau diskusijās. Līdz šim šajā mājā ir bijuši 2 tusiņi un vēl bija viena epizode kad mēs braucām ārā „ciemos”. Tā kā laikam jau izvēle par palikšanu pie kāda bija pareizā, jo vismaz ir prakse runāties un nav garlaicīgi.
Pirmās dienas.
Faktiski pirmais ko darīju – vienkārši braucu uz centru un staigāju pa ielām. Nu ne jau tā bezmērķīgi galīgi – tādas lietas kā nopirkt publiskā transporta kartiņu mēnesim, aiziet uz tūrisma informācijas centru, pasēdēt Starbucks slavenajos, tālāk šopings – cik daudz visādu sīkumu vajag nopirkt ... drēbes siltākas – to pašu merino ko jums minēju gribējās ieprovēt – ieprovēju satriecoši labs materiāls, bet dārgs maita... ja nopērc kaut ko, tad drēbei klāt ir piestiprināts kods – to var ievadīt internetā un redzēt no kuras aitas to vilnu cirpa... nu nē smejos tak... var redzēt no kura NZ reģiona tā aita nāca. Tad vēl formalitātes – nodokļu maksātāja numurs jānokārto, 18+ kartiņa (par to stāsts citreiz), mobilajam pieslēgums, bankā Visa karte (arī stāsts citreiz)...
Nostāja
Nostāja - idejiskā, man bija attiekties pret visu notiekošo tā it kā es esmu atvaļinājumā - visu darīt lēnu garu, nesteidzoties atpūsties, neskriet - aptvert un uztvert apkārt notiekošo pilsētas rosmi. Tā nu katru dienu, vai katru otro devos uz centru ar domu kārtot lietas, iepirkt kādas mantas un paralēli atpūsties tā, pirmajās nedēļās izbraucu arī vairākos tūrisma ceļojumos, par tiem tad vēlāk. Visu šo attieksmi/nostāju man neizdevās uzturēt nezcik ilgi... pagājušonedēļ gadījās man te tāda saruna ar vienu zinošu cilvēku un viņš man pateica to, par ko biju jau pats pārliecinājies - ir vai nu darbs, vai atvaļinājums ... pa vidu būt ir grūti! Un tā arī notika, man īsti nesanāca tā atlaist un braukāt apkārt pa šīs pilsētas reģionu un tērēt naudu - darīt un redzēt šeit ir ticiet ļoti daudz ko - atrakcijas pilsētā un apkārt esošajā teritorijā ir masa, bet es, biju vien dažos nelielos izbraucienos un ātri sapratu, ka jāmeklē darbs un pa fikso - tā nu ātri vien pārslēdzos uz aktīvu mācīšanās režīmu un pasīvu (par to vēlāk) darba meklēšanas režīmu - un tad jau ārā vien izbraucu pa retam.
