Saprotu ka neizdosies man visas lietas aprakstīt detalizēti kas līdz šim ir notikušas tāpēc nolēmu mest idejai mieru un vienkārši sasummēšu visu kopā. Un pēc tam (turpmāk) rakstīšu par kādu konkrētu notikumu vai novērojumu(miem) kas bijuši būs tā lai sanāk īsāk un ir vieglāk pieiet tai lasīšanai - lai Jums dārgie lasītāji nav mani lielie garie blāķi jālasa. Tad nu mans sumārijs:
Darbs
Kā jau minēju ātri vien sāku meklēt darbu. Un aktīvā darba meklēšanas man bija tikai 1.5 dienas. Tas ir sēdēju internetā un pieteicos uz interesējošiem amatiem, bet lieta tāda, ka tos sludinājumus parasti izliek rekrutēšanas aģentūras nevis patiesie darba devēji. Tā nu beigās Tev vienkārši zvana no kantora tāda, kantora šitāda un aicina uz iekšējām darba aģentūru intervijām tā nu eju un runājos sākumā ar to darba aģentu un pēc tam šis tad sāk meklēt un piedāvāt kaut kādus darbus. Pēc tam attiecīgi ja darbs tiek atrasts un darbinieks pieņemts tas aģents piestāda rēķinu no darba devēja. Sanāk baigi šiki es tikai 1 dienu pavadīju aktīvos darba meklējumos un pēc tam jau process bija ievirzījies un man vienkārši zvanīja un piedāvāja iet uz vienu interviju uz otru. Beigās sasumējās daudz tās intervijas 4 ar aģentiem un vēl 3 vienā no kompānijām kurā reāli pieteicos un vēl 4 intervijas citā kompānijā. Koroče pašas firmas pret jaunu darbinieku pieņemšanu attiecas ļoti nopietni. Prasīja man diplomu rādīt un vidējo atzīmi un daudz visāda teorija bija jāatstāsta. Tā man tieši viens mēnesis pagāja iekams dabūju darbu. Strādāju mazā kantorī - mēs esam tikai 7 cilvēki tur. Darbs atrodas tieši uz pilsētas centra robežas nu tas ir tā kā iedomājieties kaut kur kur būtu līdz brīvības piemineklim jāiet 20 min ar kājām. Šeit likumi tādi - ja tu strādā kantorī kur ir mazāk par 20 cilvēkiem, tad pirmo 3 mēnešu laikā Tevi var atlaist salīdzinoši viegli - tjip pārbaudes laiks, bet ja tu strādā lielākā firmā tad faktiski pārbaudes laika nav.
Attāluma ziņā lielas man izmaiņas. Rīgā es pārgāju pāri ielai un biju darbā, šeit man sanāk līdz darbam tiešām ievērojams gabals. Kad braukāju ar autobusu man aizgāja vairāk kā stunda ceļā, bet tagad ar auto ja tieku pirms sastrēgumiem tad varu tikt pa 18 minūtēm... iemesls tam ir tāds, ka 85% no pavadītā laika ceļā es varu maukt uz 100 km/h
Vietas
Pirmā mēneša laikā kad bija vairāk laika biju apskatīt dažas no vietām.
Njā nebiju vairāk kā mēnesī šīs bildes redzējis, tagad paskatos un saprotu ka tajās bildēs NEKO nevar redzēt no tā cik tas patiesībā izskatījās satriecoši.
Ringitoto
Devenport
Auklandes muzejs... ar bildēšanu neaizrāvos tikai dažas bildes
pārējo citreiz nav man vēl citas bildes sakārtotas
Nakts dzīve
3šdienas ir dienas kad cilvēki pamet mājas un iziet ielās - Rīgā tomēr iznāk loģiskāk ka tās ir ceturtdienas, jo kā nekā ceturtdiena ir mazā piektdiena - bet šeit par to neviens nav dzirdējis, šeit nez kāpēc trešdienas. Faktiski tas ir vairāk tāds studentu vakars. Klubi šeit ir tādi salīdzinoši mazi... nav faktiski vietas kur ir vairākas zāles - man teica ka esot kaut kur vieta ar 2 zālēm un tas arī viss. Pārsvarā viss ir tāds vienā stāvā orientēts. Cilvēki dzer diezgan maz! Protams par cik visa iedzīvotāju masa dzīvo privātmājās. Populāri ir māju party. Kamēr biju šeit pie mums jau pāris notika... domāju vasarā būs vēl populārāk. Nakts dzīve sākas pat vēlāk nekā Rīgā pilnīgi pretstatā Londonai. Vēl 23.30 klubs tukšs un tad ap 00 mazliet sāk kaut kas pildīties. Ir arī vietas kas tā arī saucas 24/7 tur tad savācās vēl tauta pēc tam kad ap 6/7 jau citas vietas veras ciet. Jautāju vai sezonas laikā ir tā ka tūristu ir pilna pilsēta un arī pa vakariem vai tie salien klubos? Un atbilde ir nē... viņus tā nemana - laikam uz NZ neviens īsti nebrauc, lai uzturētos pilsētā. Uz ielām vakaros var redzēt tādas vairāk nestandartas lietas kā piemēram transfestīti ... generally cilvēki ir tādi atvērti un vispār man patīk valda laba atpūtas atmosfēra - tas ir savādāk kā Rīgā, daudz vairāk smaidu un daudz mazāk individuālisma. Salīdzinoši ļoti maz cilvēku, kas smēķē
Pārējais
Nu tā tagad viss iegājis tādā vairāk vai mazāk ritmā. Esmu iepircis auto. Esmu atradis basketbola komandu. Sāk parādīties paziņas. Šajā vīkendā sāku iepirkt ūdens sporta ekipējumu tā kā domājams drīzumā sākšu darīt kaut ko dēļ kā šurp lielākā vai mazākā mērā braucu.
Laiks ārā sāk palikt pavisam patīkams. Kā jau laikam iepriekš minēju lielākā problēma bija vienmēr tie rīti kad piecelies no gultas un ir drēgns, bet tagad tas izgaist pamazām... runā ka Auklandē ir gaaara vasara. Tā kā man prieks par to. Faktiski jau vissu pavasari arī bija silts tikai tie vakari un rīti iegrieza. Pēdējā laikā neesmu manīji nevienu koku bez lapām, iepriekš tā sajūta bija dīvaina - nu piemēram kad bija pavasara sākums varēja redzēt daudzus kokus bez lapām bet tajā pašā laikā blakus ir citi koki kas ir zaļi, piemēram palmas un citi... tad tā jocīgi
Citas sajūtas un Stīvs.
Tieši šobrīd jūtos kā liela piedzīvojuma priekšā - saraksts ar lietām kuras gribu paveikt tik daudzkārt pārsniedz pieejamo laika apjomu, ka šķiet TV ekrānu es vēl ilgi neredzēšu un tas ir labi. Kaut kad pavisam drīz sākšu iet uz baseinu. Iemesls? Vienā no māju tusiņiem runāju ar džeku vārdā Stīvs tā nu viskaut ko spriedām un tad paspruka viņam frāze "I used to surf" un es tāds paga pag kā tad tā vai tad tā nav lieta ko ja sāk tad dara visu dzīvi ? Un viņš tāds "well I nearly died, so I quit" ... un tad sākās daļa par kuru es nekā nezināju nu vismaz tādā mērā neapzinājos... izrādās sērfošana ir pat ļoti bīstama. Šeit ir tādas straumes kas tevi nes iekšā jūrā un kas ir ļoti spēcīgas. Viens no stāstiem. Meitenīte slīka un krastā bija viens no jaunzēlandes regbija izlases spēlētājiem ... atcerieties All blacks bildi Jums rādīju? Nu tad tāda tipa vīrs ar daudz spēku un izturību... viņš to redzējis metās iekšā glābt to meiteni un stāsts beidzās ar to ka viņam pietika spēka lai meiteni izglābtu bet pats viņš "aizgāja" viņu meklēja vairākas nedēļas bet tā arī neatrada... tad tik spēcīgas tās straumes ir. Un kāpēc es šo stāstu tāpēc, ka lai varētu sērfot ir jāmāk labi peldēt kā izrādās ... tā nu esmu iedomājies tagad piestaigāt regulāri uz baseinu... redzēs kā ies. Tā nu pietiks man gulēt laiks.
Brīdī, kad man bija 23 ienāca man doma prātā, ka vajag doties dzīvot uz Jaunzēlandi... 3 gadus vēlāk šī doma materializējās. Šis ir stāsts par to kā man veicās un par to "nu kā tad tur ir?".
Par to sērfošanu, ņemot vērā specifiku, droš vien ir kaut kādas speciālās vietas, kur to drīkst darīt un kur atkal nav vēlams, tobiš jāiet pa malu moš jāpačeko tās norādes - kas un kā, gan jau ir rakstīts, kur ir bīstami.
ReplyDeleteĀ un vēl jau ir tāds moments kā sociālā dzīve, tu mierīgi vari iet ne tikai uz klubiem, bet arī uz tiem Latviešu Saietiem, skaitīt tur pantus, un tautasdziesmas, un atcerēties dzimteni, un tādā veidā īsināt laiku. :) Re ku tev adrese http://www.laaj.org.au/indeks.htm
Tās straumes sauc rips. Nav tik bīstami ka jāmirst, itsevišķi ja tev ir dēlis uz kura airēt. Galvenais ir airēt šķersām (nevis pretī - izsīks spēki), lai tiktu no straumes ārā un iekšā pretstraumē, kur ūdens tiek stumts uz krastu. Tāpat kā lv jāuzmanās no vietām kā zemes ragi, klinšains dibens, izteikti dziļūdens kanāli, utt. kur ir reljefs, kas iespaido ūdens kustību.
ReplyDeleteE.
Ļoti interesanti lasīt tavus stāstus un katru reizi uzzināt ko jaunu :) :) :)
ReplyDeleteTā tik turēt un ceru, ka atradīsies tev laiciņš visu piedzīvojumu pierakstīšanai ;) Man gan patīk garie raksti ;) Tos es lasu vairākos piegājienos :P
Jā pareizi tu komentē. Tie ir tie Rips un jā jāpeld ir gar krastu, bet ir gadījumi kad tā straume ir tik spēcīga ka tev pat neizodas peldēt GAR krastu nerunājot nemaz par peldēšanu pret to straumi.... tā kā piesardzība visam pa priekšu.
ReplyDeletePaldies Māri, uzzināsiet vēl!
Auklandes muzeja bildes gan daudz. he he. Bet visumaa, super blogs! Tavs pirmais emuaars, pirmais blogs, kuram sekoju-sekoshu (taads rakstiishanas stils kaa graamataam, kuras neljauj izsleegt naktslampinju un iet guleet)! ;)
ReplyDelete