Nu iesākumam jau jāsaka, ka nav noslēpums, ka Jaunzēlāndē braukā pa nepareizo ielas pusi, konkrētāk - kreiso. Intereses pēc uzmeklēju informāciju par to kur tad vēl brauc nepareizi?
New Zealand, Australia, Brunei, Bangladesh, Fiji, Great Britain, Hong Kong, India, Indonesia, Ireland, Japan, Malaysia, Macau, Pakistan, PNG, South Africa, Singapore, Sri Lanka, Tonga, Thailand, Zimbabwe and Zambia.
Diezgan daudz - man kaut kā likās ka ir tikai 4 valstis kur šitā darās, bet redz kā izrādās!
Kā tad man ar šo netradicionālo braukāšanu veicies?
Kad ierados šeit, tad ātri vien sapratu, ka, lai varētu funkcionēt labākā, augstākā līmenī, man steidzami vajag iemantot sabiedriskajam transportam alternatīvu pārvietošanās līdzeklī. Tā nu diezgan fiksi tiku pie diezgan glauna divriteņa, kuru iepirktu aukcionā lietotu - toreiz man vienīgā motivācija, bija pārvietošanās brīvība un iespēja nokļūt līdz vietām ātrāk un nemeklējot autobusu sarakstu. Maz vēl es tajā brīdī zināju, bet noskaidrojās vēlāk, ka visam tam riteņbraukšanas pasākumam bija vēl viens labs blakus efekts, proti, es jau nebraukāju pa trotuāriem ar to riteni, bet gan braucu kā normālam statiksmes dalībniekam pieklājas tieši pa ielu - līdz ar to biju spiests jau sākt pierast pie vietējās loģikas un visa tā pirmā tizlā ņemšanā ar iebraukšanu nepareizā ielas pusē man faktiski norisinājās uz riteņa... tā nu ar riteni izbraukājies vairāk kā mēnesi biju guvis jau lielu daļu nepieciešamo iemaņu orientēties telpā, es gribēju, teikt orientētie uz ielas.
Otrais solis, kas arī vēlāk izrādījās ļoti pareizs, iekļāva vietējās autoskolas uzmeklēšanu - izlēmu parakstīties uz vienu braukšanas nodarbību. Nu toreiz tas likās vērtīgi... jo vēl nestrādāju un sapratu ka labāk to izdarīt tagad kamēr ir laiks nekā mēģināt to iespīlēt savā nedēļā pēc tam, kad jau īstā dzīve sākusies.
Nupat izraku savas piezīmes - un tur rakstīts, ka notika tas 23 septembrī. Izklausās ticami. Tātad 23 septembrī es mācījos braukt pa nepareizo ielas pusi. Īstenībā ideāli atceros visu to notikumu - sarunājis biju telefoniski, ka instruktors piebrauks pie manas mājas - ērti! Sapazināmies izstāstīju viņam savu plānu, ka tjipa māku braukt, bet tomēr nemāku un mana ideja bija aizbraukt līdz pilsētas centram un atpakaļ, tā lai man būtu komfortabli pēc tam ar savu auto braukt pa to pašu maršrutu. Njā plāns izgāzās! Kāpēc? Nu izrādījās ka atrodoties salona otrā pusē - tobiš labajā arī visas kontroles ir otrā pusē (vismaz japāņu mašīnām) pilnīgi katrā pagriezienā es pirms pagrieziena ieslēdzu logu tīrītājus - un tā kustība tik dziļi iestrādājusies muskuļu atmiņā, ka tiešām grūti pārmācīties. Labi, ka vismaz pedāļus nejaucu, ja viņi samainītu arī pedāļus nu tad būtu vakars pār ezeru. Tā nu plāns mans izgāzās dēļ tā, ka ne uz kādu pilsētu es beigās neaizbraucu jo to vienu stundu man vajadzēja lai pielāgotos tām kontrolēm un ātrumu pārslēgšanai ar kreiso roku... - mani pārsteidza tas cik patiesībā viegli bija pielāgoties braukšanai pa kreiso ielas pusi - tobiš tas īsti nesagādāja nekādas grūtības - kā jau minēju problēma bija tieši operēšanā ar vadīšanas ierīcēm.... Tagad atskatoties uz to visu esmu pārliecināts ka pielāgoties pie nepareizās ielas puses bija tik viegli jo biju jau pa to braukājis ar riteni. Tā nu pēc vienas šīs nodarbības es biju par 500% labāks jaunzēlandes auto vadītājs nekā pirms tam - par cik iecerētais plāns izgāzās, sarunāju vēl vienu nodarbību kur tad man bija paredzēts braukt uz pilsētu. Tas notika pēc nedēļas un pa nedēļu neko nebiju aizmirsis viss likās tīri dabīgi un pēc 5 minūtēm biju jau ritmā iegājis. Viena nodarbība maksāja 25 Ls, tātad 50 nometu uz šo pieredzi. Bet es uzskatu, ka tas bija vērtīgi, jo - iedomājieties es pērku auto un tagad man tas auto ir jānotestē!! Kā pie velna es būtu spējīgs to izdarīt??? Ha ha tas būtu rēcīgi - iedomājieties iekāpj pircējs pie stūres un īsti nejēdz braukt, problēmas pārslēdzot ātrumus, pie katra pagrieziena aizmirst parādīt pagrieziena indikatoru, bet atceras ieslēgt logu tīrītājus... koroče tas būtu konkrēts NO GO. Kad realitātē man bija jāiet cauri tam pirkšanas procesam, tad jutos tīri droši un varēju vismaz normāli to auto notestēt.
Tiesības
Pirmā lieta, ko izdarīju, lai vispār varētu braukāt - pārtulkoju tiesības. Kā varat iedomāties vajadzēja diezgan pameklēt pirms izdevās atrast pakalpojumu sniedzēju kas tulko no latviešu valodas... ieteikums - ja grasāties doties uz šejieni paceļot - nemēģiniet to vadītāja apliecības tulkošanu darīt latvijā, jo tam nebūs nekāda spēka - tas ir jādara šeit uz vietām, jo viņi to tulko uz speciālas šejienes CSDD direkcijas apstiprinātas blankas.
Ja vien es būtu no kādas no šīm valstīm:
Australia, Austria, Belgium, Canada, Denmark, Finland, France, Germany, Greece, Ireland, Italy, Luxembourg, the Netherlands, Norway, Portugal, South Africa, Spain, Sweden, Switzerland, the United Kingdom or the United States of America.
Tad es varētu vienkārši nokonvertēt manas tiesības uz šejienes tiesībām un pilna laime, bet tas nav mans gadījums tāpēc iznāk, ka šeit es esmu esmu legāls braucējs tik vien kā 12 mēnešus kopš iebraukšanas brīža, pēc tam manas tiesības vairs nav derīgas :( nāksies iet cauri visai teorijas un braukšanas eksāmeniem, kuri man stāsta šeit esot baigi strikti. (sāku pie sevis skaitīt) iznāk, ka man vēl 8+ mēneši paliek.
Vispār ar tiesībām viņiem šeit ir interesanti. Viņiem tās dalās 3 veidos - zaļās, dzeltenās un zilās.
Īstā manta ko vajag ir zaļās tiesības, ja tev ir, piemēram, dzeltenās, tad švakāk - Tu nedrīksti viens pats braukāt pēc pieciem vakarā un arī no rīta var sākt braukt tikai no 10tiem, pārējos laikos vari braukāt. Savukārt ja Tev ir zilās tiesības, tad Tu galīgi neesi cilvēks un var braukt tikai tad, ja kāds pieredzējis vadītājs tev blakus. Arī ar dzeltenajām var braukāt neatļautajos laikos tad ja kāds ir blakus. Vēl viena nianse ja tev ir zilās vai dzeltenās tiesības Tev par pasažieriem var būt tikai precētais partneris (vīrs/sieva) un bērni.
Itkā diezgan samudžināts, bet ja tā padomā tad šī sistēma ir sakarīgāka nekā mūsējā.
Tātad lai transformētos no ne-cilvēka uz cilvēku pa priekšu ir jādabū zilās tiesības
Bez zilajām tiesībām Tu nevari sēsties pie stūres vispār.
Zilās var dabūt tikai no 15 un, ja esi nokārtojis teoriju! Tātad bez teorijas nekādi, kas ir pat ļoti loģiski.
Tad kad esi ticis pie zilajām, tad tikai pēc 6 mēnešiem vari tikt pie Dzeltenajām un arī ar nosacījumu, ka esi nokārtojis braukšanas testu - tobiš braukt viens pats vari tikai tad!
Nu un tad jau lai tiktu pie Zaļajām tiesībām ir jāpaiet laikam, līdz 25 gadi 18 mēneši, pēc 25 - seši mēneši.
Starp citu praktiskai braukšanas tests notiek nevis CSDD auģikā, bet gan paša mašīnā. Tu piebrauc pie iestādes un - eksaminators iekāpj tavā auto... kas liekas bišķ savādi, jo tak eksaminatoram nav nekādas kontroles pār situāciju un principā viņš riskē kāpjot iekšā auto!
Satiksmes organizācija
Es atrodu, ka šeit daudzas lietas ir noorganizētas baigi loģiski. Īsti neesmu iebraucis kā tieši darbojas uguņi luksoforos, bet kaut kā iznāk ka viss krustojums tiek vienmēr vienmērīgi noslogots - nu ir sajūta ka viss darbojas tā kā tam būtu jādarbojas.
Dažās vietās esmu ievērojis ir īsā cikla luksofori - tas ir iedegas zaļais un uzreiz pēc sekundes ir sarkanais, pēc tam akatl pēc sekundes zaļais - tādā veidā regulē auto plūsmu sastrēguma stundu laikos... piemēram, kad notiek uzbraukšana uz lielceļa.
Pa lielceļu var gāzt uz 100 - reāli 110! Vispār lielceļi ir baigā manta. Te Auklandē viņi iet cauri pilsētai visos virzienos - un protams tas nenormāli palīdz atvieglot satiksmi - lielas masas ar automašīnām ātri var tikt prom no pilsētas visos virzienos... piemēram es bēgu prom no darba pirms satrēgumiem plkst 16tos - šeit uzņēmu draņķīgas kvalitātes telefonvideo kas nosedz 1/3 no mana ceļa uz mājām... man iznāk ka praktiski 80% ceļa pavadu uz lielceļa ... faktiski pateicoties lielceļam attāluma ziņā ievērojamu gabalu no mājām līdz darbam es paveicu nieka 20-25 minūtēs. Šajā video varat redzēt arī kā joslas savā starpā nodalītas visā garumā ar tādām pumpiņām.. .tjipa tiko kā maini joslu (ja nu nejauši) tā uzreizi var just un mašīna vibrē. Kreisajā pusē arī varēsiet iespējams pamanīt ka visā šīs maģistrāles garumā ierīkots riteņbraucēju celiņš kas nodalīts ar žogu.
Interesanti ir tas ka satiksmē ļoti daudz tiek lietoti apļveida kustības krustojumi ... un tagad es saprotu kāpēc tā ir - tas nenormāli atvieglo to plūsmu - kāpēc lai ierobežotu satiksmi ar luksoforiem, ja var ļaut vadītājiem pašiem regulēt to plūsmu atkarībā no kura virziena cik daudz auto nāk - tas ir tieši tas ko paveci šie apļi... .tie nav tādi milzīgi apļi bet gan 1 max 2 joslu variants... nu man reāli patīk.
Ja tu uzbrauc uz apļa, tad nobraucot no apļa tev nav obligāti jābrauc ar BMW lai varētu nogriezties no apļa no otrās joslas... redz kur bilde
tātad ja tu esi zilais badītājs vari droši braukt nost no apļa arī no otrās joslas... ja esi sarkanais un esi ieņēmis malējo joslu tad tev ir obligāti jānogriežas... reāli arī uz ceļa tur kur stāv sarkanais auto būs bulta kas norāda ka šī josla domāta tikai tam lai nogrieztos pirmajā vai otrajā izejā.... kaut kā tā.
vēl viena satiksmes organizācijas fīča ir tas, ka visur kur iespējams tiek nodrošināta iespēja nogriezties negaidot uz luksoforu. Paņemam par piemēru duntes ielas skanstes/upes ielas krustojumu. Iedomājieties, ka Jūs braucat kā norādīts sarkanās bultas virzienā, gribat nogriezties pa labi uz duntes ielas... kāpēc vajadzīgs apvilktais luksofors?
Vai nebūtu loģiskāk ļaut tai plūsmai nogriezties pa labi cik vien uziet un vienkārši uzlikt tur trijstūri?
Ok sāksim jau ar to ka lielākā daļa krustojumu Rīgā nemaz nav tik advancēti un aprīkoti ar speciālu pa labi nogriešanās vietu... bet šeit tāda štelle ir katrā daudz maz lielā krustojumā! Un vienmēr var tikt pa labi (nu šeit tas ir pa kreisi), ja neviena mašīna nebrauc... un tas ir traki ērti... jo praktiski Tev bieži nav bezjēdzīgi jāgaida!
Kultūra uz ceļa!
Par jaunzēlandiešiem saka, ka viņi ir draudzīgi cilvēki iekams iekāpj savos auto... un tad viņi paliek agresīvi un nedraudzīgi - tā nu man atlika to pārbadīt. Es uz to noskatījos ar zināmu skepsi un domāju nu ok cik tad nedraudzīgi un nikni jūs esat uz ceļiem... tad kad reāli lietas nonāca līdz notestēšanai izrādījās, ka tādiem post soviet braukšanas skolu izgājušiem cilvēciņiem kā mēs braukāšana šeit ir kā pastaiga parkā .... reāli viņi te raustās un uz ceļiem ir nedroši... ja es kādam dodu ceļu, tad paiet labs laiciņš kamēr viņš saņemas tiešām izbraukt man priekšā, tajā pašā situācijā latvijā pat iesācējs to būt izdarījis ātrāk. Īsāk sakot pat neagresīvam braucējam šeit braukt ļoti viegli, tādējādi es pilnībā atspēkoju to teicienu par agresīviem jaunzēlandiešiem.
Viena lieta gan - ļoti reti kad izdosies ieraudzīt, kad kāds tev pamidžinās ar avārijas uguņiem. Tas vienkārši notiek reeeeti!
Apskatīsim vienu maksimāli jocīgu noteikumu.
Tāks es tagad runāju no Latvijas labās puses satiksmes perspektīvas - iedomājies Tu brauc pa galveno ielu un gribi nogriezties pa labi un tev pretī brauc auto, kas grib nogriezties pa kreisi - itkā jūs abi esat uz galvenā ceļa un abi gribat nogriezties - skaidrs ka tas kam vienkārši atliek pagriezt pa labi brauks pirmais un tam kam patiesībā jāšķērso pretējā brauktuves puse nogriezīsies otrais - bet šie tas ir otrādi... absurds!!!
Tagad mēģiniet sagriezt domāšanu uz kreisās puses braukšanas perspektīvu...
Tāpati situācija kuru es aprakstīju tikai jaunzēlandes variantā ... smagais brauc un grib tikt pa kreisi.. .viņam nekas netraucē to izdarīt, BET noteikumi paredz ka viņam jāapstājas un pa priekšu jāpalaiž sarakanais!
Nu vai nav dīvaini?
Vēstures annāles stāsta ka savā laikā šo štelli ieviesa austrālijā un uzreiz pēc tam arī jaunzēlandē, bet stāsta turpinājumā austrāliešiem ātri pieleca ka tas ir sviests un viņi ātri vien no tā atteicās, bet jaunzēlandieši turpināja to lietot un tagad ir tā ka nevienam šis noteikums nepatīk un valdībā ir iesniegtas prasības to atcelt un tjipa taisās to darīt, bet baigi baidās... ka pēc tik ilgiem gadiem kad tas ticis leitots, ja tagad to izmainīs tad tas varētu radīt daudz problēmu...
Promilles
Pirmkārt jau dikti aizdomīgi liekas tas, ka nevienam kam es jautāju nav poņas cik tad īsti var dzert pirms brauc... nu nav poņas cipariskā veidā... visi saka - nu tu vari izdzert 2 vīna glāzes vai divus alus - tādā garā, bet nu tas tāds stiepts jēdziens. Sapratu es vēlāk kāpēc ir tā, ka neviens īsti nezina - jo neviens par to īpaši nedomā, viņiem tādi reidi kā mums piektdienās un sestdienās īsti nav un iespēja ka tevi apturēs diezgan niecīga. Tā nu beigās es pats aizrakos līdz patiesībai - un patiesības interesanta - tātad 0.4 promilles elpas testā vai arī 0.8 promilles asins testā. Te protams pilnīgi nav skaidrs kāpēc tāda atšķirība? Tad izrādās process viņiem sekojošs. Kad tevi aptur sākumā iedod iepūst - ja aparāts parāda, ka pāri 0.4, tad viņi zina ka esi dzēris. Lai tiešām pārliecinātos ka esi dzēris tev iedod iepūst kaut kādā maisiņā kas piepildīts ar kristālveidīgām granulām - tas skaitās daudz precīzāks tests - tad ja granullas iekrāsojas zilā krāsā tad tu esi ķezā un tas nozīmē ka esi dzēris pāri 0.4 - tālāk Tev ir obligāti jābrauc uz labaratoriju taisīt asins analīzi - tad nu tur iestājas tas 0.8 limits - ja atklājas ka ir pāri 0.8, tad ir lielas problēmas, ja 0.79, tad vari braukt mājās... kaut kā tā.
Viena lieta ko es atrodu par mazliet bīstamu ir tas ka daži no skatiem kurus tu redzi braucot ir tik satriecoši, ka tev gribas apturēt auto un izkāpt lai to izbaudītu, bet nedrīkst ... jo tas parasti ir uz lielceļa un tur tu nekādi nevari apstāties un tad iznāk ka es braucu un skatos ārā uz to satriecošo skatu un tad katru mirkli atpakaļ uz ceļu un tā... skaidrs ka mēģinu to nedarīt... bet nu pirmo reizi kad nokļūstu jaunā vietā nu nevar nepaskatīties... piemēram satriecošs skats paveras kad brauc pāri vietējam "vanšiniekam" - pamēģināju atrast kādu bildi, nu tā švaki ir un nevar šeit arī redzēt to skatu tik labi, bet nu vismaz kaut kas tuvu tam... tikai ūdens ir daudz zilāks un arī tas skats nav tik pietuvināts bet gan vairāk kā tāda liela panorāma ... šeit ir tikai maziņš gabaliņš no tās...
Nobeigumā par ceļu kvalitāti... nu manas cerības absolūti attaisnojās. Šeit var meklēt un braukt ekspedīcijās lai atrastu bedri uz ceļa! Nekādas izvairīšanās no bedrēm vai lūkām... ielas vienkārši nejēdzīgi perfektā stāvoklī. Smieklīgākais, ka nesen piedzīvoju sekojošu pārsteigumu - neibju kādu laiciņu braucis pa vienu no īsajiem ceļiem nu reiz uzbraucu un skatos o wow viss segums noņemts tai ielai un uzlikts seguma apakšējais slānis - šoks man radās tāpēc, ka es biju 100% pārliecināts ka tas ceļš kas tur bija bija pilnīgi normālā stāvoklī nu ne pirmā svaiguma bet pilnīgi braucams un ok un tā bija tāda maziņa nesvarīga ieliņa ... nu un tagad sanāk ka to ielu vienkārši pārtaisa jo acīmredzot nav bijusi pietiekoši perfekta!
Ok tad jau citreiz!
Starp citu, izglītojot Mikus bloga lasītāju, viena no pēdējām valstīm, kas pārgāja no kreisās puses kustības uz labās puses kustību - ir Zviedrija, 1967.gads! Tā kā ne tikai angliski runājošām valstīm bija šis netikums braukt pa kreiso pusi! :)
ReplyDelete1955.gadā zviedri pat rīkoja referendumu par šo jautājumu un ar 83:17 % uzvarēja vecās kārtības (kreisās puses) piekritēji.
Neskatoties uz to, Zviedrijas parlaments 1963.gadā pieņēma lēmumu no 03.09.1967 5:00 visā Zviedrijā pāriet uz labās puses kustību. 4:50 visā Zviedrijā bija jāapstājas transportam, un lēnā garā jāpārbrauc uz neierasto labo pusi, lai turpinātu ceļu. Visā Zviedrijas teritorijā uz ceļiem un ielām tika izvietotas 360 tūkstoš atgādinājuma zīmes šim notikumam.
Pēc 233 "kreisās traffic puses" gadiem (kopš pirmie vispār noteikumi tika atrasti) Zviedrija jau 43 gadus ir "labās puses traffic" zeme!
----
Tas tā, lai būtu arī kāds komentārs par tēmu, varbūt kādam būs interesanti.
Parakājoties vēl pa arhīviem atradu, ka tomēr vēlāk no kreisās uz labo pusi (1968.) Eiropā pārgāja Īslande, bet lielākā daļa Eiropas valstu no kreisās puses kustības atteicās 1920.-1939.gados (Polija, Portugāle, Austrija, Ungārija, Čehoslovākija, Balkānu jeb Dienvidslāvu valstis utt.) - kā reiz starp abiem lielajiem kariem.
ReplyDeleteUn, principā, pasaulē ir tikai dažas valstis, kurās jau no paša sākuma ir bijusi noteikta "labās puses kustība" - piemēram Francija un Krievija, un kas nekad nav kustējušies "pa nepareizo pusi".
2009.gadā Samoa valstiņa pārgāja no labās puses kustības uz kreisās puses kustību, un ar to izceļas visu valstu vidū, jo tā ir vienīgā šāda veida reforma.
Un es vēl zinu, ka arī Kiprā brauc pa ielas kreiso pusi!
ReplyDeleteWow šitais ir labs... man piemēram bija dikti interesanti šito lasīt. Aizgāju izstāstīt savējiem mums te mājā vesela diskusija par šo pacēlās!
ReplyDeleteLabs!
Jā, Mikus, Tev līdz mūsu problēmām.. Sarkandaugavā kur es dzīvoju sniegs ir 40-60 cm pašlaik un pabraukt var tikai tie kam ir 4x4 + vismaz 20 cm klīrenss. Dome publicējusi sarakstu ar ielām no kurām tiks izvests sniegs un sanāca ka no manas ielas.. tas netiks izvests NEKAD :D
ReplyDeleteJūtamies kā Austrijas kūrortā - izeju pa mājas durvīm, pielieku pie kājām slēpes un var braukt.
Starp citu es Anglijā mācījos pa kreiso pusi braukt ar šoka metodi. Tiesības man bija noliktas, man Latvijā mašīnas nebija. Dabūju Anglijā firmas mašīnu un braucu. Pirmais brauciens, kam bija jābūt 30 min aizņēma man 2h :)
Zin man ar nebūtu nekas pretī uz 2 nedēļām izbaudīt sniegu... a to jau pēc mana pulksteņa sen jau bija jābūt stindzinošam aukstumam
ReplyDeleteHe he, nu Tev jau Edgar tad viss sakārtots i 4x4 i klīrenss ir - ā pag jeb nav īsti 20 cm?
Njā šoka metode der ja paņem auto no īres, vai arī kā tavā gadījumā no darba - bet nu mazliet švakāk ja ej pirkt un tad ir jātaisa tie "testa braucieni" - es domā mani pardevējs ilgi nepaciestu apstītos kā es haotiski jaucu pagriezienu ar logu tīrītāju un mocos ar ātrumiem un padomātu ka es nemāk braukt
Tad tu sak tev nebija braukšanas pieredze pat pa labo pusi? Šo Tu man nebij stāstījis.