The D diena

Sēžu RIX pie C2 termināla (līdz „Gate closes” vēl ~40 min) - sēžu un domāju, ko es te sēžu tukšām rokām - labāk paraut vaļā portatīvo un sākt beidzot rakstīt the emuāru. Kaut kad tāpat ir jāsāk, kāpēc lai nesāktu tagad?

A kā vispār tie emuāri jāraksta? Kādam ir idejas? Man piemēram kā jau visiem rakstīt sacerējumus skolā bija lielas zobu sāpes... nu par šo vismaz atzīmes neviens neliks.

Pašsaprotami pagaidām nekādu jaunu iespaidu man nav, jo vēl neesmu pat ticis prom no Rīgas, bet kaut kā brīvais laukums uz lapas tomēr jāaizpilda. Pirmā doma, kas iešaujas prātā - nu vispār normāls čalis Tu esi, tā ne ko sev – tādām ceļošana amatierim - ceļojumiņš priekšā.

Apskatīsim manu lidojumu vēsturi, lai jūs esat kursā cik liels amatieris es esmu. Kaut kad agrā bērnībā lidoju uz Toljati (sūtu sms mammai - jo neko par to nezinu). (Pienāk atbilde) mamma zina stāstīt, ka man esot bijis 3 mēneši un lidojuma ilgums 2hr15, reiss Riga-Kuibisev-Lrninabad-Dušanbe (neprasiet kā viņa to atceras – nu tā tak ir mamma. Viņa atceras ;) ). Kā varat labi iedomāties, neko neatceros, bet fakts paliek fakts. Lidoju! Pēc tam paņēmu veselīgu pārtraukumu - droši tinam 24 gadus uz priekšu un atgriezos jau jaunā kvalitātē – sanāca man lidojums ar TrolejRyanair uz UK, pēc dažiem mēnešiem vēl viens. Un vēl pēc pāris mēnešiem ārkārtīgi garš ceļojums AR LIDMAŠĪNU uz Tallinu ;). Itogo sasummējot mana lidojumu pieredze – 4 lidojumi (un minimāli attālumi). Diez kas nav spriediet paši. Bet nu es pats sev saku nu vismaz nav tā, ka vispār neesi lidojis.

Otra doma, kas nāk prātā. Tad, kad dodies tādā patālākā, pagarākā ceļojumā uz vietu kur kultūra atšķiras, tad neviļus prātā iemetas doma, ka ir iespēja pagūt izdarīt visu kaut ko pēdējo reizi, tā arī darīju - nu, piemēram, pēdējo reizi ieiet Maximā, pēdējo reizi pabraukt pa pareizo ceļa pusi vai kaut vai pēdējo reizi aiziet jau normāli pusdienu pārtraukumā paņemt sašļiku, aiziet uz aptieku un nopirkt recepšu medikamentus bez receptes.

starp citu par medikamentiem – protams kā uz nelaimi pāris dienas pirms lidošanas saķēru iesnas. Man nebija ne jausmas, ka ar iesnām nedrīkst/nerekomendē lidot (amatieris - amatieriem nav ne jausmas). Parasti uz iesnām vispār nekā nereaģēju, šoreiz sāku maukt iekšā visu iespējamo – ieskaitot antibiotikas lai man nerastos nekādas komplikācijas (mani biedēja ar vidusauss iekaisumu, u.t.t). Ko vēl? Nu jā - diemžēl iznāca arī pēdējo reizi iedot korumpētiem ceļu policistiem uz ķepas ;(

Sekojot klausītāju norādījumam, rakstot minēšu arī cik kas maksā, tikmēr par līdzšinējām izmaksām... dabūt vīzu man maksāja ~1500 Ls (tajā iekšā arī 2 mazbudžeta tripi uz Londonu, kas bija nepieciešami procesam). Tālāk One way biļete uz NZ ~560 GBP. Biļeti gan pirku labu laiku iepriekš – 9 mēnešus iepriekš.

Šobrīd ir tā, ka visi cilvēki man apkārt ir sacēlušies kājās un sāk drūzmēties un veidot rindu pie Gate. Patiesībā skatos rinda stiepjās jau ārā no šīs telpas un sniedzas kaut kur augšā pa trepēm – cilvēki stāv uz trepēm. Izskatās, ka lidmašīna būs pilna līdz ausīm L - laikam saistīts ar to, ka septembris ir mēnesis, kad daudzi atgriežas atpakaļ kaut kur strādāt/mācīties. Ok beigšu jūs garlaikot - pagaidām over and out.