Pirms dienām piecām biju pabeidzis komplektēt savu kaitborda inventāru un nu bija laiks sākt jau beidzot kaut ko darīties. Tā nu pirmajā dienā aizmaucu uz vienu no vietām kur potenciāli vajadzētu notikt visām štellēm - tā bija vieta kur regulāri pa lielceļu braucot varēja redzēt kaitotājus (tas ir faktiski 20 min no manām mājām - nu pilsētā reāli), bet tā bija izgāzšanās - kad tur nonācu bija jau par vēlu. Nu nekas toties sastapu labus cilvēkus no kuriem varēja dabūt vērtīgu informāciju. Izrādās Jaunzēlandē visa kaitborda padarīšana ir drusk specifiskāka - Latvijā, ja paveicās un ir vējš ieradies un nav ziema, tad Tev atliek tik noskaidrot vēja virzienu, vēja ātrumu un tad var saprast, kur vajag braukt vai arī nevajag jo knapi pūš (kā ir biežāk), bet šeit ir citas lietas kas jāņem vērā - paisumi, bēgumi, viļņu lielums, straumes - viss kaut kas jauns nāk klāt koroče - pa lielam baigi būtiski ir ievērto cik ir pulkstenis un jāzina visa šitā padarīšana ar bēgumiem un paisumiem - atliek man piemācīties šīs nianses klāt.
Labi, ka tagad esmu sapazinies ar cilvēkiem kas šitās lietas jau pārzin tā nu aizvakar bija mans otrais mēģinājums (pēc konsultēšanās) zināju ka baucu uz pareizo vietu - maršruts bija nosprausts vieta saucas Šekspīra parks un konkrēti ko man vajadzēja meklēt ir tam pieguļošais līcis.
Šeit mazliet vajag atkāpi uztaisīt es saprot... jo vajag paskaidrot to manu iekšējo izjūtu
Kad esi iekšā ciklā - darbs, treniņš (iekštelpās), veikals, blah grāmata, gulēt, darbs - nu aplis vārdusakot, tad viegli ir aizmirst, ka patiesībā esi tik skaistā zemē. Pilsētā jau ar tie skati ir "neparasti" - palmas un var kalnus fonā redzēt, visur privātmājas galu galā un tā, bet ... pa tiem pašiem ceļiem braucot atrofējies ātri vien un vairs nepievērs uzmanību. Tā nu fakts, ka esi skaistā zemē atvirzās kaut kur tālāk no apziņas priekšplāna.
Atkāpes beigas.
Tātad man domāšana bija vienkārša - braucu uz to parku un atrodu to līci vajadzīgo. Ko es tobrīd nezināju ir tas, ka es tak šoreiz braucu ārā no pilsētas, tātad ārā no ierastā un tuvojoties savam gala mērķim manī iekšā vienkārši sāka kāpt emocijas. Kā lai labāk paskaidro - varbūt man jāuzrok kād bilde no Latvijas laikiem -
šekur rekur
nu tipiska kait sesija Latvijā un tipiska pludmale - Nav ne vainas - smuka Latvijas pludmale. Bet ierasts vai ne? Nu tak ierasts skats!!
Nu un daudz nedomājot tu itkā vienkārši brauc kaitot, bet tad kad pa ceļam tev sāk pavērties TIE skati, respektīvi es braucu cauri tādam dzīvojamo māju rajonam, kur mājas ir relatīvi tuvu pludmalei - Tu brauc un redzi kā cilvēki šeit dzīvo 30 minūtes ārā no pilsētas... nu nav slikti šeit dzīvot, nu nemaz nav slikti!
Redz kur, lai varētu iebraukt labāk ... mans maršruts cauri dzīvojamo māju zonai:
Te jau bildē var redzēt kur ir apbūvētā teritorija un kur tālāk pa labi sākas parks, bet fiška tāda, ka šiem cilvēkiem kas šeit dzīvo pirms tā parka arī ir pludmales abos krastos aizsniedzamā attālumā un visas tās mājas ir maximāli zaļās zonās - visur koki un koki. Zaļa un skaista vide arī apbūvētajās teritorijās.
Kāpēc to Latvijas bildi šeit ievilku? Lai mēģinātu Tev lasītāj paskaidrot kādas man sajūtas - itkā braucu vienkārši kaitot nevis kaut kur ekspedīcijā, bet kādi skati - visas tās krāsas - nu NENORMĀLI kontrastē ar to ko prāts ir pieradis redzēt (bildēs redzēsiet - cik no to var tur redzēt). Nez varbūt tas tāpēc, ka vienkārši nebiju gatavs tikt pārsteigts, bet Pēķšni visa kaitošanas padarīšana vairs nav tik būtiska un gribas vienkārši apskatīt to visu pa priekšu... un tad kad dzīvojamo māju rajons bija beidzies es iebraucu iekšā tajā parkā un parkā braucot redzu tādas lietas kā - fazāns vienkārši staigā pa mauriņu, redzu cik visur viss sakopts un ceļi perfekti - nekādas bedres, un guļošie policisti, un tad Tu tālāk uz priekšu jau redzi pludmali un saproti - jobcik rozā tak ir brīvdienas un ir tik skaista saulaina diena - skaidrs ka šēit būs pilns ar atpūtniekiem, tātad nebūs kur parkoties ... tādas domas jau izskrien cauri galvai automātiski - bet tad tu pabrauc tuvāk un redzi, ka šeit visa tā parku un pludmaļu padarīšana ir izveidota priekš CILVĒKIEM kaut arī tas ir rezervāts/parks - tu drīksti braukt iekšā un parkoties uz zāles un neviens tev nenāks un LATU neprasīs!!! Viss zolīdi un pa skaisto. Priekš cilvēkiem. Un cilvēku tik tiešām ir daudz, bet arī vietu ir nereāli daudz - pļavas un pļavas - parkojies kur gribi un Tev nepienāks un nenoštrāfēs par to ka pārkāp zaļo zonu vai vēl nez ko. Un tā man tās visas emocijas tik kāpa - sākumā mājas un ielas un redzi kā un kur cilvēki dzīvo, pēc tam visa tā infrastruktūra sakārtots - ir kur piebraukt, ir kur noparkoties, un pēc tam tu redzi kā cilvēki atpūšas pie dabas, pikniki, aktivitātes, katrs dara to kas labāk patīk, ir I grilla vietas speciālas (par brīvu), ir soliņi, ir ūdens (dzeramais) pieejams, cilvēki - viens bumbu spēlē cits kaut kādu jocīgo tenisu, cits kaito vai volli uzsit ... citi vienkārši skrien unmētā regbija bumbu... cilvēki atpūšas ar ģimenēm - un tā ka atbrauc ne jau uz stundiņu - konkrēti tā uz pus dienu izskatās - jo daudziem ir teltis līdzi ... un atkal jau neviens tev nenāks un neliks sodus maksāt ka esi uzslējis telti! Nu jā un fonā tai visai aktivitātei tie skaistie skati - nu jā nezinu kā bet kaut kā man tas viss sasummējas un sakāpināja tādas emocijas - WOOW cik šeit viss ir fucking amazinggg un es vēl pat neesmu sācis kaitot!!!
Redz kur bildes (daudz nav bet droši ka kaut ko varēs labāk saprast nekā no apraksta)...
Vispār domāju ir vērts Jums apskatīties arī bildi šajā saitē - te var labāk redzēt tieši tās krāšņās krāsas - šeit tās ir tuvāk tam ko reāli var redzēt...
Pēc šīs pieredzes ar emocijām es sapratu, ka mana problēma ir tā ka es nevella neesmu redzējis.
Un ka man jāiespringst kau kad un jātiek vismaz kaut kur tālāk prom no šī rajona. Reāli es esmu tikai bijis pāris vietās un viss ir šeit pat Ouklandes apkārtnē...
Pastās uz kartes cik daudz man vēl ir ko redzēt no visas ne tik ļoti maziņās Jaunzēlandes.
piemēram bija man ceļojums uz ārā no pilsētas, kad braucu pēc sava sērfa dēļa... nopirku to lietotu izsolē, tik nepaskatījos ka tas nav Ouklandē bet gan kaut kādā miestā ... tā nu nācās ceļot kādu pusotru stundu uz leju - uz dienvidiem.
Tad biju reiz rietumu krastā ...
Šī bilde saucas "Diena, kad Mikus pirmoreiz ieraudzīja okeānu"
(tas bija pirms kāda mēneša)
Es baigā sajūsmā (bet tajā reizē es biju gatavs ieraudzīt ko skaistu ne tā kā aizvakar braucot uz to šekspīra kraju, neskatoties uz to atceros ka man žoklis atkarājās, kad ieraudzīju no augšas to skatu ko redzat bildē). Vieta saucas Piha! Skaitās viens no bīstamākajiem beach - te mirst cilvēki katru mēnesi... tur tās straumes ko vienā no rakstiem komentāros apspriedām - rips saucamās ir kaut kādas īpaši viltīgas un mainīgas.
Nu šeit bildē grūti saprast to attālumu - bet reāli tas ir pamatīgā augstumā un tur lejā okeānā ja ieskatās tad viļņos ir mazi punktiņi - tie ir serferi! Un arī šeit ir apdzīvots - ir vasarnīcas un pamatīgākas mājas - bet nu tie gabali arī tādi diezgan labi - viena māja no otras lielā attālumā - faktiski var redzēt ir mežs hop māja ar skatu uz okeānu, varbūt divas trīs kopā tad atkal mežs un nez no kurienes vēlviena māja - nu tas blīvums tāds zems - bail domāt cik maksā īpašumi šajā apkārtnē...
Šodien biju aizbraucis uz vēlvienu pludmali, kas arī ir rietumu krastā - saucas Miruwai.
Šeit tāpat kā Piha un acīmredzot visur rietumu krastā smiltis ir melnas - melnas tāpēc, ka tām klāt piejaukts daudz dzelzs.
Izstāstīšu vienu štelll - kaiteriem ir viena nelaime - ir daudz visādas parpalas/inventārs kas nepieciešams - tā nu nepatīkamā daļa parasti ir to visu nogādāt pludmalē/smiltīs ... parasti jau piebrauc cik vien tuvu vari, bet nu skaidrs ka jāstiep tik un tā būs normāls gabals, a ja gribi paņemt teiksim 2 pūķus nevis vienu, tad vēl vairāk. Nu lūk kāpēc to saku, tāpēc ka atceros vecos labos laikus - vienīgā vieta kur šī problēma bija atrisināta bija Liepāja - Liepājā kad braucām kaitot bija tā ka močījām iekšā ar mašīnām pludmalē un tad braucām labu gabalu nost tālāk, tā, lai netraucētu parastajiem atpūtniekiem. Legāli tas protams nebija un vietējie likumsargi brauca un runāja... glābjošais fakts bija tas, ka tur liepājā kaitoja arī glābšanas stacijas šefs un tad nu viņš mācēja lietas sakārtot un sarunāt ... bišķ avantūra, bet nu vismaz visas mantas pie vietas un nav nekas jāstiepj... protams iedzīvotāji skatījās šķībām acīm un burtiski urbās cauri mašīnai kad tu brauc pa to pludmali.
Visu šo stāstu, jo biju pārsteigts pamatīgi, ka Muriwai pludmalē var braukt iekšā ar mašīnām!!!
Tas ir tik kruta, nevarēju norpiecāties - atkal jau kāpēc lai neļautu braukt ? Nu tak priekš cilvēkiem tas viss paredzēts.
Un vēl interesanta lieta ir tā, ka pirms iebraukšanas ir uzraksts
"Beyond this point only vehicles with 4WD!"
Tā nu es šodien nopriecājos, ka esmu iegādājis 4WD ne pa velti :)
Tikko kā tiku tajās melnajās smiltīs ar visiem četriem iekšā tā uzreizi sapratu kāpēc tas uzraksts tur ir - nu nekādas iespējas bez visiem velkošajiem tikt cauri tam pasākumam - tām smiltīm ir tās specifisks pieķeršanās spēks. Kad biju mazliet padarbojies ar pūķi (tāpat pa krastu, bez ūdens saskares ar ūdeni) man visas kājas bija tajās melnajās smiltīs un ko es? Aizeju uz okeānu lai noskalotos ieeju iekšā nāk vilnis hop noskalo man kājas - en eju ārā... bet tad skatos JOBCIKKK nekas nav noskalojies :) tobiš tās smiltis reāli pielīp un nevar tā bez berzēšanas nemaz nost dabūt!
Atgriežoties pie braukšanas ar mašīnām pa pludmali - dzirdēju stāstus, ka ja tu aizbrauc gar krastu tālāk un kaut kur aizej "ekspedīcijā" tad var sanākt tā, ka atnāc atpakaļ un saproti, ka sācies paisums un tad tu brauc atpakaļ gar krastu pa ceļu pa kuru atbrauci (citu variantu protams nav) un saproti, ziepes lielas, jo tur kur agrāk bija smiltis tagad ir jau metru dziļš ūdens - un beidzas tas ar to ka tu tinies un glāb savas pekeles, jo tur kur tagad stāv tavs auto pēc 30 minūtēm arī būs ūdens - tā nu man džeki izstāstīja, ka Tur tālāk - kur es vēl pats nav bijis var redzēt vairākus auto vrakus tālāk gar krastu :)
Labi pietiks vāvuļot ja gribas redzēt kā tur ir skatās šeit
Čau! Teiksim tā - tai tavai Latvijas bildei arī nav nekādas vainas, arī smuka daba. It sevišķi ja salīdzina ar bildi, kur divas atpūtnieces guļ melnās smiltīs un viņām mežonīgais suns klāt pienācis, tā bilde atkal nav nemaz tik pievilcīga, drīzāk tāda drūma.
ReplyDeletePar kait-sportu man pašam nav tik daudz informācijas, lai es tā varētu komentēt.
Bet par to ūdeni gan interesanti, sanāk, ka ir stipri jāuzmanās, diez Tev auto pret tādu ķibeli ir apdrošināts, ja nu vilnis viņu "apēd". Pie mums Latvijā nav tāda KASKO seguma, jo te gan būtu jābūt galīgam dundukam, lai tik tālu aizbrauktu, ka ūdens auto varētu jūrā ieskalot! :)
Es smējos par tavu komentāru ... par to kasko un dungukiem :) malacs! Nea nav man segums uz to, bet es iemācīsies lasīt visu to info, lai zinātu kad ir paisumi, kad bēgumi - tas jau viss ir zināms un prognozējams. Tās automašīnas kas tika apraktas tiem nebij ne jausmas par to ka ceļš pa kuru viņi brauca var arī pazust.
ReplyDeletePilnīg pareiz, Latvijas bilde ir ok! Jūs labāk mani saprotiet pareizi es šeit neapceļu Latvijas dabu, bet gan mēģinu iedot pasvītrot to kontrastu - kāds man kontrast rodas. Man tās melnās smiltis nepatīk! Labi ka otrā krastā ir normālas smiltis. Vispār vai tik nebija tā, ka Latvijas smiltis skaitās baigi ok - smalkas u.t.t kaut ko tādu atceros. Vēlviena štel kas te besī ārā ir sāļais ūdens... tā ka 10reizes sāļāks nekā baltijas ūdeņi. Dauzoties pa viļņiem jau dabū ierīt to ūdeni negribot un tad tik šķobies un acīs jau ar tiek
ReplyDeleteTāpēc jau mēs esot BALTija un BALTieši, jo mums tās baltās smiltis jūras krastā, citur jau nava! Citur pasaulē laikam nobetonēts vai melnās smiltis kā New Zealand vai akmentiņi. Mošk ir versija, ka tās melnās smiltis ar dzelzi, tās ir no tiem vulkān izverdumiem saģenerētas?
ReplyDeletePalaidu garām vienu detaļu, kāpēc tur tā vieta saucās Šekspīra parks, sanāk, ka tas stāstnieks Šekspīrs arī bija uz Jaunzēlandi aizbraucis, vai arī tas ir kaut kāds vietējais Šekspīrs?
Nu labi zināms, ka netālu no tā Šekspīra parka ir Šekspīra taverna... drošvien tā iestāde tik slavena, ka to parku iestādes vārdā nosauca!
ReplyDeleteLab lab, patiesībā es nemāk komentēt par to Šekspīr parku man jau liekas Šekspīrs bija kārtīgs anglis... visticamāk līdzīgi kā gagarina iela tjip angļi te kad okupēja visu iedeva savu vārdu tai vietai.
Nu neliels labojums šeit ir arī baltas smiltis - tikai otrā pusē. Kreisajā - rietumu krastā melnas, labajā austrumos - baltas. Bet nu tava teorija par BALTiju laba. Man patīk! Vakar tieši baltajās smiltīs satiku vienu krievu - īstu krievu. Dabūju parunāt krieviski tātad.
Jā pareizi melnās smiltis un vulkāniskā jaunzēlandes izcelšanās ir saistīta pat ļoti - to tu pareizi interpretē. Atceries es par Ringitoto bildes sataisīju - tas arī ir vulkānisks pasākums ... nu fonā šeit tā bilde ar sarkanajām kedām tā bija no tā Ringitoto. Vispār ja es pareizi sajēdzu tad Ouklande atrodas uz kaut kādiem vulkāniem pāris zinātnieki prognozē ka pēc 5 tūkstoš gadiem te varētu arī viss uziet gaisā, bet nu KAS ZIN varbūt pēc 500 gadiem!? :)