Mikus un Siera kūka

Kad biju mazzzzs puika paps un mams mani aizveda uz lielo pilsētu - Rīgu un vairs jau neatceros vai tā bija Skonto vai Ķīpsalas halle bet nu bija tur Food sazin kas par gadu 19xx kaut kāds - jebkurā gadījumā notikums man palika atmiņā jo mēs tur nobaudījām kūku - un man tā kūka nu besīgi garšoja un pēc tam tik uzzināju un biju šokā ka tā kūka ir siera kūka - tajā laikā kad daudz neko vēl nejēdzu tas likās pilnīgi neloģiski jo siers asociējas ar sieru, kas stāv ledusskapī nevis ar kūkām! Par spīti tam toreiz tā kūka atstāja uz mani tādu iespaidu, ka es izlēmu, ka vienu dienu man būs tikai viens mazs testa gabaliņš bet veselu siera kūka ko apēst :). Latvijā ir mums "Staburadzes" siera kūka, kas salīdzinoši nesen parādījās apgrozībā - un tā ir + / - ok - nu nav slikta... ņemot vērā ka tā ir masu produkcija. Un tomēr atceros, ka cilvēki man zināja stāstīt, ka ja grib īsto siera kūku nogaršot tad vajagot to pirkt Anglijā. Londonā 3 reizes ciemodamies tā arī kaut kā tomēr neizdevās to kūku iegādāties, bet vislaik prātā kaut kur palika doma noprovēt labāku kūku - nu zinat tādu vietējā ceptuvītē ceptu, nu savādāku nekā var dabūt Latvijā. Nu protams es liku cerības, ka Jaunzēlandē varētu tādas tirgot (tomēr ex Anglijas kolonija).

Ierados un mēģināju noskaidrot - nopirku dažus veidus pamēģināt ko lielveikalā tirgoja - nekas īpašs, bet tad sanāca man uziet virsū interesantai bodei! Kur ne tikai varēja nopirkt siera kūku - bet viss veikals ir speciāli tam vien paredzēts - siera kūkām!!! Ne daudz ne maz un bode tā arī saucas "The Cheesecake Shop"

Labi, kāpēc to visu stāstu vispār ???

Nu vispār stāsts par kūkām manā galvā uzbrieda dēļ tā, ka man ir divas mazas "uzvaras"!! Nu un kā jau pie uzvarām pieņemts es izdomāju, ka būtu laba reize, lai šajā bodē šodien  iegrieztos. Un iegreizos ar! Un nopirku kūku, ko rīt nesīšu uz darbu! Nē - nav man dzimšanas diena! Uz darbu nesīšu, jo ar to ir saistīta mana pirmā uzvara!

Pareizi, varat mani apsveikt! Mans šefs nepagva mani atlaist - 3 mēneši ir apkārt un tas nozīmē, ka esmu tagad kļuvis par visnotaļ likumīgu darbinieku un tagad mani visi Junzēlandes feinie darba likumi aizsargā pa pilno :)

Atskatoties atpakaļ uz 3 mēnešu periodu viens notikums man spilgti palicis atmiņā...
Es jau šķiet minēju, ka šajā kompānijā - piektdienās darbs beidzas ātrāk un visi sapulcējas sapulču telpā un, tad kā ierasts viens no komandas dalībniekiem prezentē kaut ko un pārējie ar alu un čipšiem klausās/diskutē. Tā nu vienā no kārtējām piektdienām mēs savācāmies, bet šefs nebija uz vietas un arī cilvēciņš kuram tajā reizē bija jārunā, nebija neko sagatavojis, tā nu kaut kā diskusijas un sarunas tajā piektdienā iegrozījās par tēmu firmas "darbinieki" - nu zināt kā tas ir - kurš cik ilgi strādā, kurš vispār ir ZAĻAIS JAUNPIENĀCĒJS (tjip es), kurš uzbļāvis uz šefu u.t.t. Protams kā jau pie tādas sarunas pienākas tika arī godināti kā arī aprunāti firmas ex-darbinieki vārdu sakot visiem bija jautri STOP izņemot mani!!!! Tūlīt sapratīsiet kāpēc. Tāpēc, ka kaut kā panesās, ka vajag to visu sarunu stenografēt un rezultāta uz tāfeles - izveidojās šāda bilde:

Tjip tie ir visi darbinieki kas bija, bet vairs nav. Ievērojiet īpatno sadalījumu pa kolonām - tas nav nejauši!

Skaidroju!

Kolona pirmā: darbinieks pats aizgāja/pārgāja uz pašnodarbinātību

Kolona otrā: īsti nevar saprast - toļi atlaida, toļi pats aizgāja (parasti jau šādos gadījumos skaitās, ka šefs "palīdzēja" aiziet)

Kolona trešā: atlaists

Jūhū labais - kā domājat es kā jauniņais jutos klausoties par tiem visiem ko atlaida? :)

Es protams ar savu mēneša stāžu sēžot un klausoties šo stāstu nejutos baigā kaifā.

Uzraku arī vienu spešal foto ... nezinu pat kādēļ šo bildi uztaisīju varbūt tīri simboliski - šī ir bilde, kas tapusi,  pirmajā dienā, kad tikko ierados un sāku strādāt ... nezinādams kas nu būs, un kā nu būs... nu totāls nūūbs vārdsakot

Nu tāds lūk darba rūķu kabinets... no interesantajām lietām, kas mums ofisā ir - laikam ir tas, ka mums ir gleznu vietā pie sienām pielikti izjaukti datori - nu koroče kā jau kārtīgiem datorgalvām pienākas. Vēl viena neordināra lieta - ir divas lielās spēļu mašīnas - nu tjipa tādas kā sen senajos laikos bija publiskās iestādes -  tā kā "Labirints" spēļu zālēs - tikai nav žetoni jāmet iekšā. Un katrā no šīm spēļu mašīnām/stacijām simtiem un simtiem to spēļu nevis tikai viena... es vienreiz arī uzspēlēju atradu spēli ko zinu - Super Mario :) ... njā sēžu domāju nostaļģija - iepriekšējā mūsu vietējā izklaide man patika labāk - mums bija galda teniss! Ideāls aparāts.

Vēl viens neordinārs fakts, ka 3 mēnešu laikā es esmu jau pamanījies 3 reizes nomainīt savu darba galdu :) - t.i. migrēju no vienas vietas uz citu, bet nu tagad esmu apmierināts - ir īstais beidzot atrasts.

Klau vai ir šeit kāds speciālists, kas man zinās pateikt cik Latvijā ir gadā brīvo dienu - tjip publisko brīvdienu?

Redz kur viena lpp no mana līguma:

Sanāk, ka man ir 11 brīvās dienas... + vēl viena diena nāk klāt, kas ir Oklandes pilsētas svētku diena! Interesanti, ka šeit attiecīgajā pilsētā kur ir pilsēt svētki tiek piešķirta brīva diena. Tātad itogo 12 sarkanās dienas gadā iznāk!!! Man tas izklausās baigi daudz, es kaut kā īpaši nekad tam nepievērsu uzmanību, bet cik īsti ir Latvijā sarkano dienu, zina kāds?

Labi pietiks par darbu, kāda tad ir mana otra mazā "uzvara"?

Atceraties es minēju, ka mani te cilvēki pārbiedēja stāstot cik bīstami ir sērfot un tad es tā rezultātā sāku staigāt uz baseinu? Nu tātad - kad es pirmo reizi uz baseinu aizgāju, es nospraudu mērķi ka vajadzētu nopeldēt 10 baseinus - nu tā lai kaut cik nopietni tas viss izskatītos. Tā nu nopeldēju vienu... jutos piekusis, paņēmu nelielu pauzīti, nopeldēju otru, paņēmu pauzīti etc - un tā kamēr 10 - 10 baseini 9 perekūri :). Pēc 10 baseiniem atklāti sakot jutos beigts un pagalam, bet mērķis bija sasniegts un varēju doties mājās. Mājupceļā atceros pie sevis domāju - njā likās man, ka varu nopeldēt vairāk kā 1 baseinu - mēģināju sevi attaisnot - nu tak ja būtu uz dzīvību un nāvi jāpeld skaidrs, ka varētu daudz vairāk nopeldēt un ja nav kur kājas piestutēt kur tad liktos būtu vien jāpeld... nē tomēr šāds arguments nelikās diez ko spēcīgs - figova kaut kā tikai viens baseina garums un pēc tā viena baigi velk jau pielikt kājas pie zemes un ievilkt elpu - tas nav nekāds līmenis es sev teicu hrenovijs Maikls Felps no manis iznāk. Tā nevar! Un tad sev apstiprināju, ka ir prātīgi darīts, ka nolemts sākt baseinā nevis okeāna, kur ir jāpeld un jāpeld simtiem metru - sevišķi iesācējiem. Turpināju pārdomas spriedu, ka it kā jau sports man nav sveša lieta un izturība ir kaut kāda iekrāta, bet kā gan šitā - sanāk, ka ūdenī viss savādāk un tie spēki izsīkst fiksi vien. Nu lūk tādas man apmēram bija toreiz tās domas ... kā to visu saistīt ar manu otro uzvaru? Fiška tāda, ka vakar kārtējo reizi biju peldēt un nopeldēju es cik? Četrdesmit trīs baseinus bez apstājas!!! Tātad pūliņi atalgojušies un lieki piebilst, ka pēc vakardienas peldes jutos ļoti labi un vēl sapratu, ka esmu beidzot ieguvis savu uzvaru - pārliecību, ka ir laiks sākt to sērfošanu beidzot!

Tagad jūs esat kursā kā es nopelnīju savu siera kūku :)