Ā trīs simti astoņdesmitais airbusssss

Tā atceraties es Jums iepriekšējā rakstā nofočīju rindu izkārtojumu un norādīju kur es sēdēšu?

Nu tad ziniet viss ok es esmu apsēdies, bet ne jau tur kur norādīju!! Gribat zināt kā tā? Slaktera vārdiem

"the answer will be, but I will not say" - labi, labi es izstāstīšu, bet sāksim no sākuma.

Nu un sākumā ir faktsiki  sajūsma atrasties lielākajā aviolainerī un entuziasms pirmo reizi ko tādu ieraudzīt - un pieredzēt visu to procedūru. Tātad tik, tiko iekāpjot pati pirmā lieta ko pamanīju - jēziņ tās stjuardeses tak visas pēc modelēm izskatās. Es gribu teikt nu tā viss tiešām pa smuko - smukos zīda tērpos ar tiem aziātu rakstiem (lidoju es ar Singapore Airlines) - tas pirmais iespaids. Nu jā un patīkami, ka nav tā visa grūstīšanās u.t.t. līdzīgi kā ir kad kāpj Ryanairā iekšā - te nav tik daudz to cilvēku vienā sekcijā un arī kā jau minēju laiž iekšā pa daļām tāpēc viss tā nolīdzinās un tā komfortabli notiekas. Nokļuvu līdz savai vietai - skats šāds

Forši, nemaz negaidīju, ka man izdalīs spilvenu - un tas tajā iepakojumā, tā ir sega. It kā liekas, ka nevajadzīgi,

bet vēlāk sapratu ka itin labi noder - ir ir patīkami kaut ko uzsegt virsū. Veiksmīgi savā rindā biju pirmais un jā - redziet vidējo krēslu jau uzriezi aizsitu sev. Vispār apsēdos (sajūta lieliska) un skatījos, kas notiek apkārt - kā visi rosās. Apsēžoties priekšā man šāds skats

Tas aparāts dara visu ko vien vajag - 100 mūzikas kanāli dažādi, filmas rāda - nu kādas 30 točna tur bija - izvēlies un skaties (no tām daudzas kas uz to brīdi gāja kinoteātrī), spēles kaut kādas, un tad ir info režīms - kur rāda visu kaut ko - cik ātri lidojam, kāds laiks pilsētā no kuras izlido un pilsētā uz kuru lido, ģeogrāfiski kur atrodamies šobrīd, u.t.t.

Nu tā viss ritēja gludi, lidmašīna sāka jau ripot uz skrejceļa pusi un es sāku domāt par to, ka man laikam normāli noveicies, ja jau joprojām sēžu viens pats, tātad te nemaz neviena nebūs :) - nepaspēju pabeigt šo jauko domu, kad pie manis pienāca viens no stjuartiem un palūdza, lai pieceļos un palaižu iekšā pie loga sievieti (pirms tam, kad kāpu lidmašīnā, redzēju, ka šai sievietei sniedza kaut kādu med palīdzību). Pats es sēdēju malējā rindā pie ailes, nevis pie loga. Tā man pieredzējis braucējs iemācīja rīkoties - un tā ir laba ideja. Jo ja Tu sēdi pie loga tad ir bišči stulbi katru reizi, kad tu gribi tikt ārā prasīt abiem pārējiem pasažieriem, lai šie pieceļas. Nu tas tā offtopic - tā nu palaidu savu jauno kaimiņieni iekšā un tad jau arī uzreiz sāku ar šo kundzi tra la la - kas tad viņai vainas un tā un stāsts izrādās sekojošs... neticēsiet - viņa pēc idejas un pārliecības pati Austrāliete un uz Eiropu bija atceļojusi paceļot kopā ar savu meitu, bet bija paredzēts, ka ceļojums beigsies tikai pēc 2 nedēļām, sanāca viņai čē-pē un tāpēc viņa steidzamā kārtā iepirka biļeti un atgriežas uz savu Austrāliju uzreiz - viņa uz ielas paklupusi un pamatīgi sasakādēja sev potīti - nu tā ka īsti nevar paiet. Tā lūk, bet stāsts ar šo nebeidzas - kāpēc viņai sniedza med palīdzību? Tāpēc, ka viņa kāpjot lidmašīnā (tur kur savienojas traps ar lidmašīnu) aizķērās kaut kā un paklupa un samežģīja to potīti vēlreiz, tikai tagad no otras puses!!!! Jaic - vajag mācēt šitā izpildīties. No comments, lēdijai tiešām nepaveicās. Nu un tad viņai tagad ap to kāju tur ledus kompreses un viņai viņas tās jāmaina katras 2.5 stundas.

Tālāk sākās visa tā braukšanas un pacelšanās procedūra - piesprādzējos un gaidu kā nu būs šitādā milzī celties gaisā - un nebija nekas tāds ko gaidīju... viss notiek tik gludi, ja tā var izteikties, - tas process patīkamākas nekā ar mazāku lidmašīnu, vismaz man tā likās.

Tā nu pacēlāmies gaisā un mēs tik tikmēr čalojam ar to kaimiņieni, un tad  pienāca stjuarts un man palūdza vai es negribu pārvākties no savas vietas uz citu labāku vietu, tā lai lēdijai būtu pieejami visi 3 krēsli un varētu viņai to kāju vislaik pārsiet... nu un lai viņai būtu ērtāk. Nu tā ir attieksme un serviss vai ne? Nu es to stjuartu tā kā bišči pasūtīju, teicu, ka man te izvērsusies laba diskusija tāpēc es tagad neiešu, bet vai varu vēlāk pārvākties? Šis saka jā, kad vēlies tad ej tava vieta ir tur priekšā? Es saku, ja, tad es tur vienkārši eju un ieņemu sev jebkuru brīvo vietu? Šis saka JĀ! Es tāds nopriecājos jo priekšā ir tās feinās biznesa klases vietas... (nākot iekšā varēja nosiekaloties kā izskatās biznesa klase - jo iekāpšana caur degungalu, tātad cauri biznesa klases zonai) tad mēs vēl labu laiku pļāpājām - bez visādām citām lietām, noskaidroju, ka šajā pasaules galā (āzija/austrājia/nz) eksistē savi īzī džeti un rijanairi. Tātad eksistē lētāki veidi kā šeit nokļūt, ja māk tos maršrutus savienot. Tātad tās low fare aviokompānijas ko ielāgoju Jetstar, AirAsia X, Oasis Hong Kong Airlines, Pacific Blue (var lietot lai no Austrālijas pa lēto nokļūtu Jaunzēlandē). 

Nu jā tad jau kad bijām gana norunājuši izdomāju, ka vajag iet iečekot to savu biznesa klasi - aizgāju uz lidmašīnas priekšu un atveru aizkariņus vaļā un droši soļoju iekšā (kā lielais) - a man uzreiz no aizmugures - "hey Sir bla bla"  - koroče man laipni palūdza neiet iekšā biznesa klases salonā! Es uz to reakcijā sāku savu stāstāmo, ka rekur man stjuarts tā un šitā lika darīt, savukārt šis man uz to smaidot atbildēja "Whatever he told you, he certainly didn’t mean HERE, Sir" - nolika mani atpakaļ uz zemes tā teikt :) - tad es sapratu, ka esmu lašara, pasmējos par sevi un gāju prom... man pieleca, ka tas stjuarts, sakot ejiet ieņemt labāku vietu priekša, runāja par vietu priekšā mana salona ietvaros, nevis vietu priekšā lidmašīnas ietvaros... ar vārdu labāka vieta - viņš nedomāja biznesa klasi... rādu bildi

Pamanījāt atšķirību starp šo vietu un manu iepriekšējo? Ideja šeit tāda, ka vieta salona priekšā ir labāka ar to, ka Tev ir vieta kājām - manām ne tām īsākajām kājām tas protams ļoti patika ( Valdi, Tu mani saproti vai ne? ). Reāli par šo vietu ir jāpiemaksā ekstra - pakalpojums saucas "extra leg room" - nu iznāk Mikum šis pakalpojums šoreiz par brīvu, bet nu visas šīs padarīšanas rezultātā man man iešāvās doma, ka principā nebūtu slikti nākotnē lidot biznesa klasē. Nu varbūt ne gluži nākamajā lielajā lidojumā, bet nu kaut kad citreiz ;0

Nu tā lūk es šeit sēžu un drukāju, domājams drīzumā sāks dot kaut ko ēst, jo ēst gribas. Gribas arī redzēt kas tur būs... ā jā btw varbūt neticēsiet, bet man nupat iedeva MENU kā restorānā - jāizvēlas, ko ēdīšu. Paņēmu Thai variantu ar jūras veltēm. 

Pirms vakariņām atkal pārsteigums man pienesa kāt kaut kādu maciņu - tjipa opcionāli var ņemt var neņemt. Es protams paņēmu - tāds smuks maciņš ar rāvējslēdzī un kompānijas logo - iekšā iepakots uzimiet kas ? Zeķes!! Un atseviški zobu suka un zobpasta (zoobupata tādā mini tūbiņā)

Un man nebija līdzi paņemta ne zobu suka ne zobu pasta - tagad ir. 

Nu vai tas nav serviss??? Lieliski - tagad uzvilku svaigas zeķes. Jauna labāka vieta, jaunas zeķes, un ar zobu higiēnu arī viss izskatās būs labi - un man tak drīz vēl dos ēst - things are just getting better and better :)

It kā ar to vēl nebūtu gana labi - vēl pēc mirkļa izdalīja grauzdētus riekstiņus - laikam tas saucas apetaizer vai kā tur... značit drīz servēs!! Ha ha pareizi pietiks drukāt, manas vakariņas jau tiek servētas...

ņam ņam esmu paēdis

Redz kā tas izskatījās (tagad vairs tā neizskatās) (Un iečekojiet manas jaunās zeķes)

Patiesībā pārsteidza mani cik tas viss finālā normāli garšoja... jā bet laikam visvairāk pārsteidza, ka man nebija jāēd ar plastmasu...

Īsti rīki nevis kaut kāda plastmasa!
Ak jā un vēl pirms vakariņām deva to dvielīti ar ko rokas slaucīt - nu tjipa kā Gan Beijā.
Īsāk - nu es vienkārši totāli rekomendēju šo avio sabiedrību. Nedomāju, ka tādi visādi sīkumi
kaut ko maina, bet realitātē maina gan - makes you feel good.

Safočīju visādu lidojuma informāciju, kas tagad notiekas:

 

Esam vēl Eiropā

Lidojuma gala mērķis - Singapūra

Nu tā kaut kā, par cik mana kaimiņiene (jaunā) galīgi neinteresanta un nerunīga, tad es pieņēmu lēmumu likt datoru tālāk un noskatīties kādu filmu. That's it laikam šodienai.
....


Un tomēr nē - vēl ir ko uzrakstīt - skatījos filmu (filma interesanta, tā kā laiks skrien) - vēl neesmu pabeidzis, turpināšu, bet tikmēr, jau esam gandrīz ārā no Eiropas izlidojuši. 

Šis ir displejs man pretī pie sienas (salona priekšpusē) vēlviena fīča ja sēž priekšā (k-gan to pašu var redzēt uz visiem monitoriem, ja uzregulē)... man tā bilde baigi patīk, jo tā it kā parāda kas notiek ar laiku pasaulē... var redzēt, ka mēs esam nakts zonā, bet otra pasaules daļa (pa labi) ķīna, autrālij, utt ir dienas zonā...un arī pa kreisi - amerika ir dienas zonā - redzat labajā pusē var redzēt kur ir saule attēlota. Tas otrs punkts (blakus dienas un nakts robežai) tas ir mūsu lidojuma galamērķis.

Gāju uz wc un ielūkojos nākamajā salonā (wc telpa ir starp saloniem). Tagad pēc vakariņām jau ir lights out režīms, jo pēc idejas tagad ir jāguļ - nu lūk un kad ielūkojos citā salonā un sapratu, ka ne visiem nāk miegs.... 

 

Blakus salons

Neskatoties uz to ka ir tumšs tās stjuardeses tā kā tā ik pa laikam te staigā garām nu un tas savukārt nozīmē, ka var viņām visu ko prasīt... baigi labi, ka iemācījos no Valda, ka nav jātaupās, viss ir for free, just ask :) - nu nav slikti - Tu kā karalis sēdi skaties filmu un tevi tik ik pa laikam apkalpo var prasīt - tēju, kafiju, vīnu, snikeri, jogurtu, riekstus... stipros alko u.t.t (tajā meņu vēl bija kaut kas minēts). Ok tagad gan šodienai pietiks.



Tā nu pienāca nākamā diena.... gulēt nebija diez ko ērti, bet nu ciešami, ciešami. Esmu dzīvs. Un esmu gulējis - nav tāda sajūta, ka tjip slikts miegs bijis vai kā... viss liekas normas robežās. Baigais prieks, ka bija kur tās kājas likt. Šodienā palasīju grāmatu, paēdu brokastis, skatos otro filmu tagad.
Ak jā vēl pamanīju, ka aifona žiroskops šeit mēdz nojūgties un īsti labi nestrādā režīmu maiņa - pa vertikāli/pa horizontāli - iznāk, ka tie kam patīk spēles laikam būtu diezgan nelaimīgi :)
Vēl mazliet jālido un būšu jau galamērķī. No londonas izlidoju vakar 22 pēc londonas laika un Singapūrā ierodos šodien 17tos pēc Singapūras laika.